Katalizatori
Šo elementu izmanto, lai paātrinātu ķīmiskās reakcijas, pašam kopējā reakcijā nepatērējoties.
Lutēcijs ir ķīmiskais elements ar atomnumuru 71 un simbolu Lu; tas atrodas 6. periodā, 3. grupā un d blokā. Atsauces agregātstāvoklis istabas temperatūrā — ciets. Elektronu konfigurācija: [Xe] 4f14 5d1 6s2.
Šī elementa ķīmijā piedalās d apakšlīmenis. Pārejas metāli saitēs var izmantot līdzīgas enerģijas elektronus, tāpēc d blokā bieži sastopamas mainīgas oksidēšanās pakāpes, koordinācijas savienojumi un katalītiskas īpašības.
Elektronu konfigurācija [Xe] 4f14 5d1 6s2 jāskata kopā ar savienojuma oksidēšanās pakāpi: atņemot elektronus, mainās aizpildītās d orbitāles, tāpēc var mainīties krāsa, magnētisms, saišu veidošanās un reaģētspēja.
Svarīgas šī elementa ķīmiskās formas ir metāls un sakausējumi, oksīdi, halogenīdi un koordinācijas savienojumi. Mainīgas oksidēšanās pakāpes ir biežas, jo s un d elektronu enerģijas ir līdzīgas, bet ligandi ap metāla jonu var būtiski mainīt krāsu, magnētismu un reaģētspēju.
Atsauces agregātstāvoklis istabas temperatūrā ir ciets. Norādītais blīvums ir 9.841 g/cm³. Kušanas temperatūra ir 1 950 K (1 677 °C). Viršanas temperatūra ir 3 675 K (3 402 °C). Spiediens, tīrība un kristāliskā struktūra var mainīt izmērītās fizikālās īpašības.
Praksē šis elements sastopams tādās jomās kā katalizatori, medicīniskās attēldiagnostikas iekārtas un zinātniskie pētījumi.
Šo elementu izmanto, lai paātrinātu ķīmiskās reakcijas, pašam kopējā reakcijā nepatērējoties.
Šo elementu izmanto attēldiagnostikas vielās, detektoru materiālos vai spēcīga magnētiskā lauka magnētos un specializētos attēlveidošanas sistēmu komponentos.
Šo elementu iegūst, izolē vai mēra galvenokārt, lai pārbaudītu atomu, kodolfizikas un periodiskās likumsakarības, nevis plašam komerciālam lietojumam.
Lutēcijs atrodas 6. periodā. Šeit parādītajā f bloka secībā kaimiņu elementi ir iterbijs un hafnijs. Šī secība ļauj tieši salīdzināt blakus esošos f bloka elementus.
Ja vien nav norādīts citādi, vērtības raksturo elementu vai neitrālu atomu. Fizikālie dati var būt atkarīgi no alotropiskās formas, spiediena un mērījumu apstākļiem.
Elementa atklāšana ir saistīta ar Georges Urbain. Elementa atpazīšana, tīra parauga izolēšana un mūsdienu atomnumura piešķiršana ne vienmēr notika vienlaikus.
Standarta atommasa ir 174.96669(5). Šī vērtība raksturo dabiskā Zemes materiāla izotopu sastāvu, nevis viena konkrēta atoma masu.
Šim elementam ir vismaz viens stabils izotops. Dažādiem izotopiem ir vienāds protonu skaits un tāpēc viena un tā pati elementa identitāte, bet atšķirīgs neitronu skaits un atommasa.
Ar šo elementu saistītie riski ir atkarīgi no ķīmiskās formas, devas un iedarbības ceļa. Tīram elementam, tā joniem un savienojumiem var būt ļoti atšķirīga bioloģiskā un vides ietekme, tāpēc jāpārbauda drošības dati par konkrēto izmantoto vielu.