Einšteinijs

Einšteinijs ir ķīmiskais elements ar atomnumuru 99 un simbolu Es; tas atrodas 7. periodā, —. grupā un f blokā. Atsauces agregātstāvoklis istabas temperatūrā — ciets. Elektronu konfigurācija: [Rn] 5f11 7s2.

Atomnumurs99

Standarta atommasaStandarta atommasa nav noteikta

Grupa—

Periods7

Bloksf

Elektronu konfigurācija[Rn] 5f11 7s2

Elektroniskā uzbūve

Kas nosaka tā ķīmiju

Aktinoīdu ķīmijā piedalās 5f, 6d un 7s orbitāles. Agrīnajiem aktinoīdiem iespējamas vairākas oksidēšanās pakāpes, bet smagākajiem elementiem arvien nozīmīgāka kļūst +3 pakāpe.

Visi aktinoīdi ir radioaktīvi. Tāpēc kodola stabilitāte un izotopu pussabrukšanas periods nav atdalāmi no ķīmijas, īpaši elementiem, kas dabā sastopami tikai pēdu daudzumos vai jāiegūst mākslīgi.

Ķīmiskās formas

Savienojumi, joni un materiāli

Aktinoīdi veido oksīdus, halogenīdus un koordinācijas savienojumus, un agrīnajiem elementiem iespējamas vairākas oksidēšanās pakāpes. Šo ķīmiju nevar nošķirt no radioķīmijas, jo visi izotopi ir radioaktīvi un parauga sastāvs sabrukšanas dēļ var mainīties.

Fizikālās īpašības

Agregātstāvoklis un fāžu pārejas

Atsauces agregātstāvoklis istabas temperatūrā ir ciets. Norādītais blīvums ir 8.84 g/cm³. Kušanas temperatūra ir 1 133 K (859.9 °C). Spiediens, tīrība un kristāliskā struktūra var mainīt izmērītās fizikālās īpašības.

Sastopamība un lietojums

Kur sastopams un kā tiek izmantots einšteinijs

Praksē šis elements sastopams tādās jomās kā zinātniskie pētījumi.

Praksē

Reāli lietojuma piemēri

Zinātniskie pētījumi

Šo elementu iegūst, izolē vai mēra galvenokārt, lai pārbaudītu atomu, kodolfizikas un periodiskās likumsakarības, nevis plašam komerciālam lietojumam.

Vieta periodiskajā sistēmā

Ko parāda kaimiņu elementi

Einšteinijs atrodas 7. periodā. Šeit parādītajā f bloka secībā kaimiņu elementi ir kalifornijs un fermijs. Šī secība ļauj tieši salīdzināt blakus esošos f bloka elementus.

Atsauces dati

Fizikālās un atomārās īpašības

Klasifikācijaaktinoīds

Agregātstāvoklis istabas temperatūrāciets

Elektronu čaulas2 · 8 · 18 · 32 · 29 · 8 · 2

Blīvums8.84 g/cm³

Kušanas temperatūra1 133 K (859.9 °C)

Viršanas temperatūra—

Elektronegativitāte pēc Polinga1.3

Pirmā jonizācijas enerģija614kJ/mol

Elektronu afinitāte—

Ja vien nav norādīts citādi, vērtības raksturo elementu vai neitrālu atomu. Fizikālie dati var būt atkarīgi no alotropiskās formas, spiediena un mērījumu apstākļiem.

Vēsture

Atklāšana un identificēšana

Elementa atklāšana ir saistīta ar Lawrence Berkeley National Laboratory. Elementa atpazīšana, tīra parauga izolēšana un mūsdienu atomnumura piešķiršana ne vienmēr notika vienlaikus.

Izotopi un atommasa

Kā izotopu sastāvs maina skaitliskās vērtības

Šim elementam nav noteikta standarta atommasa. Nav raksturīga Zemes izotopu maisījuma, no kura varētu noteikt stabilu pēc izplatības svērtu vidējo vērtību.

Šim elementam nav stabila izotopa. Tā izotopi ir radioaktīvi, tāpēc, mērot, apstrādājot vai izmantojot šo elementu, svarīgs ir to pussabrukšanas periods un sabrukšanas veids.

Drošība

Darbs ar vielu un iedarbība

Šis elements ir radioaktīvs. Darbam ar to nepieciešama radioloģiskā kontrole, kas atbilst izotopam, aktivitātei, starojuma veidam un ķīmiskajai formai.