Pirmais struktūras fakts ir viena skāba O–H grupa.
Deprotonējoties veidojas nitrāts; protonu atdod skābeklis, nevis slāpeklis.
Slāpekļskābe ir HNO₃. Tai ir viena skāba O–H grupa pie slāpekļa–skābekļa karkasa, un atšķaidītā ūdenī protona pārnese uz šķīdinātāju ir praktiski pilnīga.
Kondensēta struktūra parāda protonu nesošo skābekli pirms detalizētas rezonanses un formālo lādiņu uzskaites.
Deprotonējoties veidojas nitrāts; protonu atdod skābeklis, nevis slāpeklis.
Formālie lādiņi palīdz skaitīt elektronus, taču tie nav pilna reālā elektronu blīvuma karte.
Nitrāta jonā visas trīs skābekļa pozīcijas rezonanses dēļ ir līdzvērtīgas.
Protona pārnese veido hidroniju un nitrātu.
Stiprums raksturo jonizācijas pakāpi, nevis šķīduma koncentrāciju. Augstā slāpekļa oksidēšanās pakāpe noteiktos apstākļos ļauj arī redoksreakcijas.
| Formula | HNO₃ |
|---|---|
| CAS reģistrācijas numurs | 7697-37-2 |
| PubChem CID | 944 |
Tas ir tikai viens Lūisa rezonanses ieguldījums; reālais NO₃⁻ ir delokalizēts.
Nē. Mainoties koncentrācijai, mainās solvatācija, ūdens aktivitāte un daļiņu sadalījums.
Slāpeklis ir augstā oksidēšanās pakāpē, tāpēc ar piemērotu partneri redokss var pavadīt skābes reakciju.