Kodolreaktori
Šo elementu atkarībā no izotopa un ķīmiskās formas izmanto reaktoru materiālos, kodoldegvielā, neitronu kontrolē vai specializētās kodolsistēmās.
Cirkonijs ir ķīmiskais elements ar atomnumuru 40 un simbolu Zr; tas atrodas 5. periodā, 4. grupā un d blokā. Atsauces agregātstāvoklis istabas temperatūrā — ciets. Elektronu konfigurācija: [Kr] 4d2 5s2.
Šī elementa ķīmijā piedalās d apakšlīmenis. Pārejas metāli saitēs var izmantot līdzīgas enerģijas elektronus, tāpēc d blokā bieži sastopamas mainīgas oksidēšanās pakāpes, koordinācijas savienojumi un katalītiskas īpašības.
Elektronu konfigurācija [Kr] 4d2 5s2 jāskata kopā ar savienojuma oksidēšanās pakāpi: atņemot elektronus, mainās aizpildītās d orbitāles, tāpēc var mainīties krāsa, magnētisms, saišu veidošanās un reaģētspēja.
Svarīgas šī elementa ķīmiskās formas ir metāls un sakausējumi, oksīdi, halogenīdi un koordinācijas savienojumi. Mainīgas oksidēšanās pakāpes ir biežas, jo s un d elektronu enerģijas ir līdzīgas, bet ligandi ap metāla jonu var būtiski mainīt krāsu, magnētismu un reaģētspēju.
Atsauces agregātstāvoklis istabas temperatūrā ir ciets. Norādītais blīvums ir 6.52 g/cm³. Kušanas temperatūra ir 2 128 K (1 855 °C). Viršanas temperatūra ir 4 650 K (4 377 °C). Spiediens, tīrība un kristāliskā struktūra var mainīt izmērītās fizikālās īpašības.
Praksē šis elements sastopams tādās jomās kā kodolreaktori, keramika un sakausējumi.
Šo elementu atkarībā no izotopa un ķīmiskās formas izmanto reaktoru materiālos, kodoldegvielā, neitronu kontrolē vai specializētās kodolsistēmās.
Šo elementu izmanto keramikas savienojumos, kurus izvēlas karstumizturības, cietības, elektrisko īpašību vai krāsas dēļ.
Šo elementu pievieno metāliem, lai mainītu stiprību, izturību pret koroziju, kušanas īpašības vai darbību augstā temperatūrā.
Cirkonijs atrodas 5. periodā un 4. grupā. Šeit parādītajā apkārtnē: Tajā pašā periodā pa kreisi un pa labi atrodas itrijs un niobijs; tajā pašā grupā virs tā atrodas titāns, bet zem tā – hafnijs. Šīs pozīcijas ļauj salīdzināt atoma izmēru, jonizācijas enerģiju un ķīmisko saišu raksturu ar kaimiņu elementiem.
Ja vien nav norādīts citādi, vērtības raksturo elementu vai neitrālu atomu. Fizikālie dati var būt atkarīgi no alotropiskās formas, spiediena un mērījumu apstākļiem.
Elementa atklāšana ir saistīta ar Martin Heinrich Klaproth. Elementa atpazīšana, tīra parauga izolēšana un mūsdienu atomnumura piešķiršana ne vienmēr notika vienlaikus.
Standarta atommasa ir 91.222(3). Šī vērtība raksturo dabiskā Zemes materiāla izotopu sastāvu, nevis viena konkrēta atoma masu.
Šim elementam ir vismaz viens stabils izotops. Dažādiem izotopiem ir vienāds protonu skaits un tāpēc viena un tā pati elementa identitāte, bet atšķirīgs neitronu skaits un atommasa.
Ar šo elementu saistītie riski ir atkarīgi no ķīmiskās formas, devas un iedarbības ceļa. Tīram elementam, tā joniem un savienojumiem var būt ļoti atšķirīga bioloģiskā un vides ietekme, tāpēc jāpārbauda drošības dati par konkrēto izmantoto vielu.