Luminofori
Šo elementu izmanto luminiscējošos materiālos, kas absorbē enerģiju un izstaro redzamo gaismu raksturīgos viļņa garumos.
Eiropijs ir ķīmiskais elements ar atomnumuru 63 un simbolu Eu; tas atrodas 6. periodā, —. grupā un f blokā. Atsauces agregātstāvoklis istabas temperatūrā — ciets. Elektronu konfigurācija: [Xe] 4f7 6s2.
Lantanoīdiem raksturīga 4f apakšlīmeņa aizpildīšana. To ķīmijā bieži dominē +3 oksidēšanās pakāpe, bet daļēji aizpildītās f orbitāles daudziem elementiem piešķir noderīgas magnētiskās un optiskās īpašības.
Tā kā 4f elektroni ir samērā labi ekranēti, blakus esošiem lantanoīdiem ir ļoti līdzīga ķīmiskā uzvedība. Tāpēc tos atdalīt citu no cita ir daudz grūtāk nekā elementus no dažādām galvenajām grupām.
Lantanoīdi parasti sastopami kā +3 joni oksīdos, halogenīdos un koordinācijas savienojumos. To savienojumu ķīmija bieži ir ļoti līdzīga, bet f elektronu uzbūves atšķirības rada raksturīgas magnētiskās un luminiscences īpašības.
Atsauces agregātstāvoklis istabas temperatūrā ir ciets. Norādītais blīvums ir 5.244g/cm³. Kušanas temperatūra ir 1 095 K (821.9 °C). Viršanas temperatūra ir 1 802 K (1 529 °C). Spiediens, tīrība un kristāliskā struktūra var mainīt izmērītās fizikālās īpašības.
Praksē šis elements sastopams tādās jomās kā luminofori, drošības tintes un lāzeri.
Šo elementu izmanto luminiscējošos materiālos, kas absorbē enerģiju un izstaro redzamo gaismu raksturīgos viļņa garumos.
Luminiscējoši šī elementa savienojumi rada raksturīgus optiskus signālus, ko izmanto pretviltošanas elementos.
Šo elementu izmanto lāzeru aktīvajās vidēs, optiskajos komponentos vai noteikta viļņa garuma gaismas iegūšanai.
Eiropijs atrodas 6. periodā. Šeit parādītajā f bloka secībā kaimiņu elementi ir samārijs un gadolīnijs. Šī secība ļauj tieši salīdzināt blakus esošos f bloka elementus.
Ja vien nav norādīts citādi, vērtības raksturo elementu vai neitrālu atomu. Fizikālie dati var būt atkarīgi no alotropiskās formas, spiediena un mērījumu apstākļiem.
Elementa atklāšana ir saistīta ar Eugène-Anatole Demarçay. Elementa atpazīšana, tīra parauga izolēšana un mūsdienu atomnumura piešķiršana ne vienmēr notika vienlaikus.
Standarta atommasa ir 151.964(1). Šī vērtība raksturo dabiskā Zemes materiāla izotopu sastāvu, nevis viena konkrēta atoma masu.
Šim elementam ir vismaz viens stabils izotops. Dažādiem izotopiem ir vienāds protonu skaits un tāpēc viena un tā pati elementa identitāte, bet atšķirīgs neitronu skaits un atommasa.
Ar šo elementu saistītie riski ir atkarīgi no ķīmiskās formas, devas un iedarbības ceļa. Tīram elementam, tā joniem un savienojumiem var būt ļoti atšķirīga bioloģiskā un vides ietekme, tāpēc jāpārbauda drošības dati par konkrēto izmantoto vielu.