Elementa portrets
Kā lasīt periodisko tabulu
Periodiskā tabula sakārto elementus pēc atomskaitļa. Periods ir saistīts ar galveno enerģijas līmeni, bet grupa apvieno elementus ar līdzīgu valences elektronu uzbūvi un bieži līdzīgām ķīmiskajām īpašībām.
Sāksim ar kodolu
Periodiskā tabula sakārto elementus pēc atomskaitļa. Periods ir saistīts ar galveno enerģijas līmeni, bet grupa apvieno elementus ar līdzīgu valences elektronu uzbūvi un bieži līdzīgām ķīmiskajām īpašībām.
Periodiskā tabula sakārto elementus pēc atomskaitļa. Periods ir saistīts ar galveno enerģijas līmeni, bet grupa apvieno elementus ar līdzīgu valences elektronu uzbūvi un bieži līdzīgām ķīmiskajām īpašībām.
Periodiskā tabula sakārto elementus pēc atomskaitļa. Periods ir saistīts ar galveno enerģijas līmeni, bet grupa apvieno elementus ar līdzīgu valences elektronu uzbūvi un bieži līdzīgām ķīmiskajām īpašībām.
Sāciet ar atomskaitli
Atomskaitlis Z ir protonu skaits kodolā un viennozīmīgi nosaka elementu. Nātrijam Z = 11, tāpēc katrā nātrija kodolā ir 11 protoni.
Grupa un periods nosaka vietu
Grupa ir vertikāla kolonna, periods – horizontāla rinda. Nātrijs atrodas 1. grupā un 3. periodā. Vienas grupas elementiem bieži ir kopīgas ārējās elektronu uzbūves iezīmes.
Bloki sasaista tabulu ar elektronu konfigurāciju
s, p, d un f bloki atbilst apakščaulas tipam, kas saistīts ar elektronu aizpildīšanu. Hēlijs ir noderīgs izņēmums: ķīmisko īpašību dēļ tas ir 18. grupā, bet konfigurācija 1s² to ievieto s blokā.
Piemērs: nātrijs
Nātrijam Z = 11; tas atrodas 3. periodā, 1. grupā un s blokā. Pamatstāvokļa elektronu konfigurācija ir 1s² 2s² 2p⁶ 3s¹.
Ko var secināt par hloru?
Hloram Z = 17, tas atrodas 3. periodā un 17. grupā, un konfigurācija beidzas ar 3s² 3p⁵. Pamatstāvoklī tam ir septiņi valences elektroni un tas bieži veido Cl⁻.
Kā lasīt periodisko tabulu