Ķīmiskais elements · uzziņu lapa

90Th

Torijs

Torijs ir ķīmiskais elements ar atomnumuru 90 un simbolu Th; tas atrodas 7. periodā, —. grupā un f blokā. Atsauces agregātstāvoklis istabas temperatūrā — ciets. Elektronu konfigurācija: [Rn] 6d2 7s2.

Atomnumurs90

Standarta atommasa232.0377(4)

Grupa—

Periods7

Bloksf

Elektronu konfigurācija[Rn] 6d2 7s2

Elektroniskā uzbūve

Kas nosaka tā ķīmiju

Aktinoīdu ķīmijā piedalās 5f, 6d un 7s orbitāles. Agrīnajiem aktinoīdiem iespējamas vairākas oksidēšanās pakāpes, bet smagākajiem elementiem arvien nozīmīgāka kļūst +3 pakāpe.

Visi aktinoīdi ir radioaktīvi. Tāpēc kodola stabilitāte un izotopu pussabrukšanas periods nav atdalāmi no ķīmijas, īpaši elementiem, kas dabā sastopami tikai pēdu daudzumos vai jāiegūst mākslīgi.

Ķīmiskās formas

Savienojumi, joni un materiāli

Aktinoīdi veido oksīdus, halogenīdus un koordinācijas savienojumus, un agrīnajiem elementiem iespējamas vairākas oksidēšanās pakāpes. Šo ķīmiju nevar nošķirt no radioķīmijas, jo visi izotopi ir radioaktīvi un parauga sastāvs sabrukšanas dēļ var mainīties.

Fizikālās īpašības

Agregātstāvoklis un fāžu pārejas

Atsauces agregātstāvoklis istabas temperatūrā ir ciets. Norādītais blīvums ir 11.70g/cm³. Kušanas temperatūra ir 2 020 K (1 747 °C). Viršanas temperatūra ir 5 058K (4 788 °C). Spiediens, tīrība un kristāliskā struktūra var mainīt izmērītās fizikālās īpašības.

Sastopamība un lietojums

Kur sastopams un kā tiek izmantots torijs

Praksē šis elements sastopams tādās jomās kā kodolenerģija, sakausējumi un zinātniskie pētījumi.

Praksē

Reāli lietojuma piemēri

Kodolenerģija

Šis elements ir nozīmīgs kodoldegvielas ciklos vai kodolenerģijas sistēmu pētījumos.

Sakausējumi

Šo elementu pievieno metāliem, lai mainītu stiprību, izturību pret koroziju, kušanas īpašības vai darbību augstā temperatūrā.

Zinātniskie pētījumi

Šo elementu iegūst, izolē vai mēra galvenokārt, lai pārbaudītu atomu, kodolfizikas un periodiskās likumsakarības, nevis plašam komerciālam lietojumam.

Vieta periodiskajā sistēmā

Ko parāda kaimiņu elementi

Torijs atrodas 7. periodā. Šeit parādītajā f bloka secībā kaimiņu elementi ir aktīnijs un protaktīnijs. Šī secība ļauj tieši salīdzināt blakus esošos f bloka elementus.

Atsauces dati

Fizikālās un atomārās īpašības

Klasifikācijaaktinoīds

Agregātstāvoklis istabas temperatūrāciets

Elektronu čaulas2 · 8 · 18 · 32 · 18 · 10 · 2

Blīvums11.70g/cm³

Kušanas temperatūra2 020 K (1 747 °C)

Viršanas temperatūra5 058K (4 788 °C)

Elektronegativitāte pēc Polinga1.3

Pirmā jonizācijas enerģija609kJ/mol

Elektronu afinitāte112.7 kJ/mol

Ja vien nav norādīts citādi, vērtības raksturo elementu vai neitrālu atomu. Fizikālie dati var būt atkarīgi no alotropiskās formas, spiediena un mērījumu apstākļiem.

Vēsture

Atklāšana un identificēšana

Elementa atklāšana ir saistīta ar Jöns Jakob Berzelius. Elementa atpazīšana, tīra parauga izolēšana un mūsdienu atomnumura piešķiršana ne vienmēr notika vienlaikus.

Izotopi un atommasa

Kā izotopu sastāvs maina skaitliskās vērtības

Standarta atommasa ir 232.0377(4). Šī vērtība raksturo dabiskā Zemes materiāla izotopu sastāvu, nevis viena konkrēta atoma masu.

Šim elementam nav stabila izotopa. Tā izotopi ir radioaktīvi, tāpēc, mērot, apstrādājot vai izmantojot šo elementu, svarīgs ir to pussabrukšanas periods un sabrukšanas veids.

Drošība

Darbs ar vielu un iedarbība

Šis elements ir radioaktīvs. Darbam ar to nepieciešama radioloģiskā kontrole, kas atbilst izotopam, aktivitātei, starojuma veidam un ķīmiskajai formai.