Speciālie stikli
Šo elementu pievieno stiklam, lai mainītu laušanas koeficientu, krāsu, termisko izplešanos, reakciju uz starojumu vai ķīmisko izturību.
Selēns ir ķīmiskais elements ar atomnumuru 34 un simbolu Se; tas atrodas 4. periodā, 16. grupā un p blokā. Atsauces agregātstāvoklis istabas temperatūrā — ciets. Elektronu konfigurācija: [Ar] 3d10 4s2 4p4.
16. grupas atomiem ir seši valences elektroni. Saišu veidošanā bieži tiek pievienoti vai koplietoti divi elektroni, bet smagākajiem elementiem iespējams plašāks oksidēšanās pakāpju diapazons.
Šī elementa ārējās čaulas uzbūve palīdz izskaidrot, kāpēc halkogēnu saimē tik nozīmīgi ir oksīdi, sulfīdi, oksoanjoni un kovalenti savienojumi.
16. grupā nozīmīgi ir hidrīdi, oksīdi, sulfīdi vai selenīdi, halogenīdi un oksoanjoni. Vieglākajiem halkogēniem bieži sastopama −2 oksidēšanās pakāpe, bet smagāku elementu savienojumos arvien vieglāk iespējamas pozitīvas oksidēšanās pakāpes.
Atsauces agregātstāvoklis istabas temperatūrā ir ciets. Norādītais blīvums ir 4.81 g/cm³. Kušanas temperatūra ir 494.2 K (221.1 °C). Viršanas temperatūra ir 958 K (684.9 °C). Spiediens, tīrība un kristāliskā struktūra var mainīt izmērītās fizikālās īpašības.
Praksē šis elements sastopams tādās jomās kā speciālie stikli, elektronika un bioloģija.
Šo elementu pievieno stiklam, lai mainītu laušanas koeficientu, krāsu, termisko izplešanos, reakciju uz starojumu vai ķīmisko izturību.
Šo elementu izmanto elektroniskos komponentos vai materiālos, kuros noder elektriskā vadītspēja, pusvadītāja īpašības, optiskā reakcija vai ķīmiskā stabilitāte.
Šī elementa joni vai savienojumi piedalās bioloģiskās struktūrās, enzīmu darbībā, signālu pārnesē vai vielmaiņā.
Selēns atrodas 4. periodā un 16. grupā. Šeit parādītajā apkārtnē: Tajā pašā periodā pa kreisi un pa labi atrodas arsēns un broms; tajā pašā grupā virs tā atrodas sērs, bet zem tā – telūrs. Šīs pozīcijas ļauj salīdzināt atoma izmēru, jonizācijas enerģiju un ķīmisko saišu raksturu ar kaimiņu elementiem.
Ja vien nav norādīts citādi, vērtības raksturo elementu vai neitrālu atomu. Fizikālie dati var būt atkarīgi no alotropiskās formas, spiediena un mērījumu apstākļiem.
Elementa atklāšana ir saistīta ar Jöns Jakob Berzelius. Elementa atpazīšana, tīra parauga izolēšana un mūsdienu atomnumura piešķiršana ne vienmēr notika vienlaikus.
Standarta atommasa ir 78.971(8). Šī vērtība raksturo dabiskā Zemes materiāla izotopu sastāvu, nevis viena konkrēta atoma masu.
Šim elementam ir vismaz viens stabils izotops. Dažādiem izotopiem ir vienāds protonu skaits un tāpēc viena un tā pati elementa identitāte, bet atšķirīgs neitronu skaits un atommasa.
Ar šo elementu saistītie riski ir atkarīgi no ķīmiskās formas, devas un iedarbības ceļa. Tīram elementam, tā joniem un savienojumiem var būt ļoti atšķirīga bioloģiskā un vides ietekme, tāpēc jāpārbauda drošības dati par konkrēto izmantoto vielu.