Ķīmiskais elements · uzziņu lapa

86Rn

Radons

Radons ir ķīmiskais elements ar atomnumuru 86 un simbolu Rn; tas atrodas 6. periodā, 18. grupā un p blokā. Atsauces agregātstāvoklis istabas temperatūrā — gāzveida. Elektronu konfigurācija: [Xe] 4f14 5d10 6s2 6p6.

Atomnumurs86

Standarta atommasaStandarta atommasa nav noteikta

Grupa18

Periods6

Bloksp

Elektronu konfigurācija[Xe] 4f14 5d10 6s2 6p6

Elektroniskā uzbūve

Kas nosaka tā ķīmiju

Ārējais elektronu slānis ir aizpildīts, tāpēc tieksme pievienot, atdot vai koplietot elektronus ir ievērojami mazāka. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc cēlgāzes ir daudz mazāk reaģētspējīgas nekā kaimiņu grupu elementi.

Smagākās cēlgāzes nav pilnīgi inertas: piemērotos apstākļos dažas no tām veido savienojumus, īpaši ar ļoti elektronegatīviem elementiem. Tātad grupai raksturīga maza reaģētspēja, nevis absolūta ķīmisko reakciju neiespējamība.

Ķīmiskās formas

Savienojumi, joni un materiāli

Parastos apstākļos radons ir vienatomu gāze. Cēlgāzu savienojumi ir reti, tomēr smagākie elementi stipri oksidējošos apstākļos var veidot savienojumus; īpaši labi izpētīti ir ksenona fluorīdi un oksīdi.

Fizikālās īpašības

Agregātstāvoklis un fāžu pārejas

Atsauces agregātstāvoklis istabas temperatūrā ir gāzveida. Norādītais blīvums ir 9.73 g/L. Kušanas temperatūra ir 202 K (-71.15 °C). Viršanas temperatūra ir 211.5 K (-61.65 °C). Spiediens, tīrība un kristāliskā struktūra var mainīt izmērītās fizikālās īpašības.

Sastopamība un lietojums

Kur sastopams un kā tiek izmantots radons

Praksē šis elements sastopams tādās jomās kā ģeoloģija, veselība un zinātniskie pētījumi.

Praksē

Reāli lietojuma piemēri

Ģeoloģija

Šī elementa izotopus, minerālus vai sabrukšanas produktus izmanto ģeoloģisko procesu un iežu vēstures izsekošanai.

Veselība

Šis elements ir nozīmīgs galvenokārt tāpēc, ka tā iedarbība, radioaktivitāte vai bioloģiskā ietekme ir jāmēra un jākontrolē.

Zinātniskie pētījumi

Šo elementu iegūst, izolē vai mēra galvenokārt, lai pārbaudītu atomu, kodolfizikas un periodiskās likumsakarības, nevis plašam komerciālam lietojumam.

Vieta periodiskajā sistēmā

Ko parāda kaimiņu elementi

Radons atrodas 6. periodā un 18. grupā. Šeit parādītajā apkārtnē: Tajā pašā periodā tieši pa kreisi atrodas astats; tajā pašā grupā virs tā atrodas ksenons, bet zem tā – oganesons. Šīs pozīcijas ļauj salīdzināt atoma izmēru, jonizācijas enerģiju un ķīmisko saišu raksturu ar kaimiņu elementiem.

Atsauces dati

Fizikālās un atomārās īpašības

Klasifikācijacēlgāze

Agregātstāvoklis istabas temperatūrāgāzveida

Elektronu čaulas2 · 8 · 18 · 32 · 18 · 8

Blīvums9.73 g/L

Kušanas temperatūra202 K (-71.15 °C)

Viršanas temperatūra211.5 K (-61.65 °C)

Elektronegativitāte pēc Polinga—

Pirmā jonizācijas enerģija1 037 kJ/mol

Elektronu afinitāte—

Ja vien nav norādīts citādi, vērtības raksturo elementu vai neitrālu atomu. Fizikālie dati var būt atkarīgi no alotropiskās formas, spiediena un mērījumu apstākļiem.

Vēsture

Atklāšana un identificēšana

Elementa atklāšana ir saistīta ar Friedrich Ernst Dorn. Elementa atpazīšana, tīra parauga izolēšana un mūsdienu atomnumura piešķiršana ne vienmēr notika vienlaikus.

Izotopi un atommasa

Kā izotopu sastāvs maina skaitliskās vērtības

Šim elementam nav noteikta standarta atommasa. Nav raksturīga Zemes izotopu maisījuma, no kura varētu noteikt stabilu pēc izplatības svērtu vidējo vērtību.

Šim elementam nav stabila izotopa. Tā izotopi ir radioaktīvi, tāpēc, mērot, apstrādājot vai izmantojot šo elementu, svarīgs ir to pussabrukšanas periods un sabrukšanas veids.

Drošība

Darbs ar vielu un iedarbība

Šis elements ir radioaktīvs. Darbam ar to nepieciešama radioloģiskā kontrole, kas atbilst izotopam, aktivitātei, starojuma veidam un ķīmiskajai formai.